Partijas „Vienotība” programmas pamatā 12. Saeimas vēlēšanās ir drošības, izaugsmes un pēctecības idejas.
Mūsu biedru un atbalstītāju izpratni par profesionālu un godīgu rīcību politikā visas sabiedrības interesēs veido atbildība par paveikto, drošība un pārliecināts skatiens uz nākotnes darbiem.

Latvijas tauta ar savu pašaizliedzību, nesavtību un unikālo intuīciju, izdarot grūtāko un krīzes brīdī – pareizāko rīcības izvēli, ir izvedusi Latviju no Eiropas Savienības pastarīšiem izaugsmes līderos.

Izpelnoties nedalītu atzinību par paveikto, esam pārliecinoši uzņemti ekonomiskās drošības telpā – eirozonā.

Tagad mēs visi kopā esam atbildīgi, lai šo izaugsmi sajustu katrs Latvijā dzīvojošais cilvēks.

Mēs turpināsim uzsākto ar ciešu pārliecību, izmantojot savu uzkrāto profesionālo pieredzi politiskajā darbā.

Katrs zinām, ka tautas labklājību var sasniegt tikai pamatojoties uz izsvērtiem, ilgtspējīgiem un kopīgi izdiskutētiem mūsu valsts attīstības virzieniem. Mūsu vadītā valdība tos izstrādājusi, un Saeima ir apstiprinājusi Nacionālajā attīstības plānā 2014.–2020. un Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā 2030.
Drošība par paša un savu bērnu nākotni, darbu un valsts atbalstu grūtā brīdī ir svarīga katram cilvēkam. Pārliecība par valsts spēju aizsargāt savus iedzīvotājus un nacionālās intereses ir īpaši svarīga pašreizējā ģeopolitiskajā situācijā. Mūsu prasme un pieredze ir pietiekama, lai turpinātu vadīt valsti, aizsargājot savus iedzīvotājus un Latvijas nacionālās intereses, it īpaši pašreizējā trauksmainajā un kritiskajā situācijā Eiropā un pasaulē.

Kārtot pēc: Secības Balsu skaita
50
1

Veidot nodokļu politiku, kas mazina nevienlīdzību un taisnīgāk sadala nodokļu slogu starp iedzīvotājiem ar zemiem un augstiem ienākumiem, saglabājot vidēji zemu nodokļu slogu kopumā.


• Četrus gadus minimālo algu katru gadu palielināt par 40 EUR.

Ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, kur:
• algām līdz 500 EUR 2017.gadā neapliekamais minimums sasniegs 150 EUR;
• algām no 500 EUR līdz 1500 EUR saglabāt neapliekamo minimumu 75 EUR apmērā;
• algām, kas ir lielākas par 1500 EUR, neapliekamo minimumu nepiemērot.

60
2

Palielināt nodokļu ieņēmumus budžetā sabiedrības vajadzībām, aktīvi īstenojot ēnu ekonomikas apkarošanas plānu.


Noteikt ierobežojumus pretendentiem, kuri piedalās publiskajos iepirkumos.
Lai nodrošinātu godīgu un līdztiesīgu konkurenci starp uzņēmumiem publisko iepirkumu jomā, radīt ierobežojumus tiem pretendentiem, kuri izmaksā “aplokšņu algas” un tādējādi var sniegt lētāku piedāvājumu.
• Uzturēt godīgu un uzņēmējdarbību veicinošu nodokļu politiku.
Nepiemērot soda sankcijas nodokļu maksātājiem – fiziskām personām, kuras pēc VID atgādinājuma par pienākumu reģistrēt saimniecisko darbību ir to izdarījušas.
• Liegt nodokļu parādniekiem veikt darījumus skaidrā naudā.
Noteikt aizliegumu nodokļu parādniekiem veikt maksājumus skaidrā naudā pēc tam, kad VID ir nosūtījis inkasācijas uzdevumu naudas līdzekļu norakstīšanai no parādnieka konta kredītiestādē vai no konta, kas atvērts pie jebkuras juridiskās personas, kas nav kredītiestāde, un kura komercdarbība ietver bezskaidras naudas maksājumu veikšanu.
• Informācijas publiskošana un atbalsts nodokļu maksātājiem, kuri nemaksā “aplokšņu algas”;
• publiskot to darba devēju sarakstu, kuri darbiniekiem maksā darba samaksu valstī noteiktās minimālās mēnešalgas apmērā vai mazāku, kā arī publiskot darba devēju pārbaužu rezultātus, piemēram, uzliktos sodus vai papildu aprēķinātās summas;
• atbalstīt nodokļu maksātāja iesniegto iesniegumu nodokļu samaksas termiņa pagarināšanai ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājam pēdējo trīs taksācijas gadu laikā nav konstatēti gadījumi, kuros tas nav reģistrējis VID darba ņēmējus normatīvajos aktos noteiktajā termiņā un nav konstatēta izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas;
• ieviest sistēmu, kas nodrošina, ka informācija par kases aparātā reģistrēto darījumu pēc tā veikšanas nekavējoties tiek nosūtīta uz VID.

3

Nodrošināt pienācīgus ieguldījumus valsts aizsardzībā - pretgaisa, informācijas sistēmu aizsardzībā un zemessardzes attīstībā, finansējumu pakāpeniski palielinot līdz 2% no IKP un panākt ilgstošu NATO klātbūtni Latvijā.


• Turpināt ievērot 2014. gada 3. jūlijā Saeimā vienbalsīgi pieņemto aizsardzības finansējuma likumu, kurā 2015. gadā ir paredzēts finansējums 1% apjomā no IKP, un tā pieaugums līdz 1,5% no IKP 2018. gadā. Pieņemot, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts katru gadu pieaugs vidēji par 3,5% no IKP, paredzam, ka absolūtajos skaitļos aizsardzības finansējums 2017. gadā pieaugs līdz 356 milj. EUR;
• veicināt brīvprātīgo iesaistīšanās pieaugumu Zemessardzē, lai to skaits 2018. gadā sasniegtu 12 000;
• palielināt finansējumu Jaunsardzei - sevišķi Rīgā un Latgales novadā, lai sasniegtu Jaunsardzes brīvprātīgo skaitu no pašreizējā 6 800 līdz vismaz 12 000 jaunsargiem 2017. gadā. Papildus uzsāksim diskusiju, iesaistot vecāku organizācijas, izglītības un aizsardzības nozares pārstāvjus, lai izvērtētu jaunatnes līdzdalību Jaunsardzes kustībā kā obligātu visiem skolēniem;
• saistībā ar NBS 2012-2024 attīstības plānu nodrošināt daudzgadu finansējumu 160 milj. EUR apmērā pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādei. Atbalstīt daudzgadu finansējumu Sauszemes spēku brigādes mehanizācijas projektam ar britu CVR(T) bruņutransportieru iegādi un remonta bāzu izveidošanu;
• 2015. gadā Latvijā sāks darboties NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs (COE). Sekojot COE labajam pārvaldības piemēram, transformēt komunikāciju stratēģiju arī Latvijas valsts pārvaldē;
• panākt pastāvīgu NATO spēku klātbūtni Latvijā, kā arī NATO un ES valstu investīcijas Austrumu robežas, ostu, kazarmu, kiberdrošības u.c. infrastruktūras projektu realizēšanai.

4

Nodrošināt Latvijai uzticamu, motivētu, uz sabiedrību vērstu profesionālu iekšlietu sistēmas dienestu darbu.


• Paaugstināt dienestu veiktspēju, piedāvājot konkurētspējīgu izglītību, karjeras iespējas, atalgojumu, sociālās garantijas, kā arī modernu tehnoloģiju un aprīkojuma pieejamību;
• nodrošināt savlaicīgu un profesionālu palīdzības sniegšanu Latvijas iedzīvotājiem, ieviešot praksē precīzi noteiktās iekšlietu nozares dienestu kompetences, funkcijas un atbildību;
• efektīvi izmantot valsts budžeta un no ES pieejamos finanšu līdzekļus jauno tehnoloģiju ieviešanā, uzlabot iekšlietu sistēmas dienestu darbības efektivitāti un iedzīvotāju drošību.

5

Attīstīt gāzes un elektroenerģijas piegādes avotu dažādību, lai palielinātu Latvijas enerģētisko drošību.

Lai nodrošinātu sabalansētu tautsaimniecības un iedzīvotāju interesēm atbilstošu enerģētikas politiku, izvirzām šādus enerģētikas politikas mērķus:
• apgādes drošums – enerģijas lietotājiem pieejamas stabilas enerģijas piegādes un attīstīta infrastruktūra;
• ietekme uz tautsaimniecību – sabalansēta, efektīva, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatota uz tirgus principiem balstīta enerģētika, kas nodrošina tautsaimniecības tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē;
• ilgtspējīga enerģija – pamatoti tiek dažādota primāro energoresursu bilance un mazināta atkarība no energoresursu importa, veicinātas jaunas efektīvas atjaunojamo energoresursu izmantošanas tehnoloģijas, veikti energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi.

Enerģētikas politikas galveno virzienu attīstībā līdz 2020. gadam panākt šādus rezultatīvos rādītājus:
• samazināt elektroenerģijas un dabasgāzes importu no pašreizējiem piegādātajiem trešajās valstīs par 30%;
• panākt ēku siltumenerģijas patēriņa samazinājumu līdz 100 kWh/m2;
• panākt 40% atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas bruto galapatēriņā;
• ne vēlāk kā līdz 2016.gadam pieņemt tiesisko regulējumu dabasgāzes tirgus atvēršanai Latvijā un ne vēlāk kā 2017. gadā nodrošināt alternatīvas dabasgāzes piegādes iespējas;
• nodrošināt brīvu pieeju Inčukalna gāzes krātuvei visiem gāzes tirgus dalībniekiem;
• ar 2015.gadu ieviest efektīvu elektroenerģijas tirgu;
• 2017.gadā pabeigt starpvalstu savienojumus un iekšējos jaudas palielināšanas projektus (Kurzemes loks, Latvijas-Igaunijas starpsavienojums), lai mazinātu cenu atšķirības dažādos enerģijas biržas izsoļu apgabalos.

Rīcības plāni ietvers pasākumus rezultātu sasniegšanai arī citos enerģētikas politikas virzienos. Galvenie sasniedzamie mērķi un veicamie pasākumi ir šādi:
• izmantojot ES fondu resursus, stimulēt energoefektivitātes paaugstināšanu, it īpaši dzīvojamajās un sabiedriskajās ēkās, kā arī transporta sektorā;
• palielināt atjaunojamās vietējās enerģijas izmantošanas īpatsvaru siltumenerģijas ražošanā un transportā;
• apzināt un paplašināt vietējo energoresursu ieguves un izmantošanas iespējas;
• radīt priekšnoteikumus jaunu enerģētikā izmantojamu tehnoloģiju izstrādei un ieviešanai, finansējot enerģētikas zinātnes attīstību;
• stimulēt enerģētikas kā tautsaimniecības nozares konkurētspēju.

6

Nostiprināt Latvijas informācijas telpu, nodrošinot Latvijas iedzīvotāju tiesības uz objektīvu un kvalitatīvu informāciju.


• Nodrošināt stabilu finansējumu, lai veiktu sabiedrisko pasūtījumu sabiedriskajos un privātajos medijos ar skaidri noteiktiem sabiedriskā labuma mērķiem un kvalitātes kritērijiem, paaugstinot nacionālā informatīvā, izglītojošā un izklaides satura konkurētspēju ar informāciju no ārvalstīm;
• izveidot valsts stratēģiskās komunikācijas sistēmu un informācijas telpas aizsardzības mehānismus;
• integrēt sabiedrisko mediju komunikāciju kanālus vienotā efektīvā organizācijā;
• sadarbībā ar sabiedrotajiem Eiropā un pasaulē izveidot mediju tīklu, lai neitralizētu Krievijas Federācijas izvērstā agresīvā informācijas kara sekas.

7

Aktīvi piedalīties ES kā stipras nacionālu valstu savienības veidošanā, īpaši veicinot kopīgas ārējās, drošības, enerģētikas un vienotā tirgus politikas īstenošanu.


• Aktīvi piedalīties Eiropas enerģētikas savienības izveidē, panākt reālu un izmaksās efektīvu alternatīvu Krievijas gāzes un kodolenerģijas komponentu piegādēm, stabilus un jaudīgus Latvijas enerģētikas savienojumus ar ES tīkliem;
• panākt, ka Austrumeiropas stabilizācija ir absolūti prioritārs un adekvāti finansēts, kā arī ES kopējās ārpolitikas īstenots mērķis;
• panākt pastāvīgu daudznacionālu NATO valstu aizsardzības spēku izvietojumu Latvijā un Baltijā ar nepieciešamo infrastruktūras izveidi, kas nodrošina efektīvu aizsardzību, izmantojot nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu;
• veicināt maksimālu ES un transatlantiskās tirdzniecības telpas integrāciju, likvidējot šķēršļus brīvai preču, pakalpojumu un investīciju plūsmai;
• veicināt 300 miljardu EUR liela visas Eiropas investīciju fonda izveidi (ārpus esošā ES budžeta, izmantojot privāto investoru piesaistīšanu) un Latvijas īpatsvaram ES atbilstošus (vismaz 600 miljonu EUR) ieguldījumus mūsu valstī no šī fonda;
• panākt ES ārējās politikas "solidaritātes fonda" izveidi, no kura finansēt tos pasākumus vai kompensēt zaudējumus dalībvalstīs, kas saistīti ar kopējās ārējās politikas īstenošanu.

8

Kļūt par OECD dalībvalsti, īstenot dalībai nepieciešamās reformas, it īpaši - valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību pārvaldības reformu.

Pievienošanās OECD liecina par to, ka valsts pievērš īpašu uzmanību korupcijas apkarošanai un labai pārvaldībai. Mērķis ir šāds: Latvijai piešķirts augstākās kategorijas OECD kredītreitings, kas savukārt padarītu Latviju vēl pievilcīgāku investīcijām, kā arī atvieglotu pieeju kredītu tirgiem tautsaimniecībai nozīmīgu projektu finansēšanā.

• Pabeigt sarunas par iestāšanos OECD līdz 2015. gada beigām. Turpināt sekmīgi veikt sarunas 21 OECD komitejā. Sniegt visām komitejām pilnvērtīgu informāciju par situāciju konkrētajā jomā Latvijā, kā arī nodrošināt OECD ekspertu un amatpersonu vizītes Latvijā;
• pieņemt publisko personu kapitālsabiedrību pārvaldības reformas ieviešanai izstrādātos likumus, kas pēc OECD standartiem nodrošinās efektīvu valsts un pašvaldību uzņēmumu pārvaldības politiku un praksi. Šo likumu pieņemšana ir priekšnoteikums kļūšanai par OECD dalībvalsti 2016. gadā;
• 2015. gadā ieviest jaunus informācijas atklātības noteikumus valsts un pašvaldību uzņēmumu darbībā, lai tie publiskotu arī ik ceturkšņa darbības pārskatus, skaidrotu savus mērķus un sasniegtos rezultātus;
• ieviest ikgadēju un starptautiskajai praksei atbilstīgu pārskatu par valstij piederošajiem aktīviem, vienā interneta vietnē publiskojot valsts uzņēmumu sarakstu, kā arī informāciju par to darbību un sasniegtajiem rezultātiem, finanšu stāvokli un pārvaldības struktūru;
• lai samazinātu politiķu nepamatotu iejaukšanos valsts uzņēmumu darbībā un paaugstinātu uzņēmumu vērtību, lielajās valsts kapitālsabiedrībās izveidot padomes – mazu, efektīvu un neatkarīgu profesionāļu komandas. Valžu un padomju dalībnieku atlasē jau no 2014. gada nodrošināt maksimālu caurspīdību.

9

Nodrošināt apstākļus produktivitātes, inovāciju un eksporta izaugsmei, lai uzņēmēji radītu jaunas un labāk apmaksātas darba vietas.


• Īstenot izstrādātās Industriālās politikas pamatnostādnes, īpašu uzmanību pievēršot apstrādes rūpniecībai, kā arī Viedās specializācijas stratēģijai, nosakot prioritārās attīstības nozares ar augstu pievienotās vērtības potenciālu;
• atbalstīt tehnoloģiju un jaunu produktu ar augstāku pievienoto vērtību izstrādi un ieviešanu ražošanā, kā arī aktīvu privātā sektora iesaisti pētniecības un attīstības procesu finansēšanā;
• noteikt piecas tautsaimniecības viedās specializācijas nozares ar augstāko inovāciju un pievienotās vērtības produktu potenciālu.

10

Izveidot Latvijas Izaugsmes banku valsts atbalsta programmu uzņēmējdarbības uzsākšanas un investīciju piesaistes īstenošanai.


• Attīstīt valsts atbalsta programmas uzņēmējdarbības uzsākšanai un investīciju piesaisti uzņēmējdarbības paplašināšanai;
• izveidot atbalsta programmas, kuras nepiedāvā privāta sektora finanšu institūcijas, komersantiem, komersantiem lauksaimniecībā, daudzdzīvokļu māju kooperatīvajām sabiedrībām, ģimenēm ar bērniem pirmā mājokļa iegādei vai būvniecībai;
• Attīstīt eksporta apdrošināšanas un eksporta garantiju programmas uzņēmējiem.

11

Pabeigt tiesu reformu, panākot tiesāšanās ilguma un neiztiesāto lietu samazinājumu.


• Veikt tiesu sistēmas optimizāciju ar mērķi nodrošināt tiesu varas pieejamību;
• ieviest jaunu kriminālprocesa veidu atsevišķiem noziedzīgu nodarījumu veidiem (zādzībām tirdzniecības vietās, transportlīdzekļu vadīšanai reibuma stāvoklī un huligānismam);
• panākt cietušo tiesību un interešu efektīvu aizstāvību kriminālprocesā;
• turpināt psihoaktīvo vielu nelegālas izplatīšanas ierobežošanu, t.i., veidot tiesisko regulējumu un politiku, kas vērsta uz tās izskaušanu;
• veikt administratīvo sodu sistēmas reformu, izstrādājot un pieņemot jaunu Administratīvo pārkāpumu procesa likumu. Ieviest administratīvo atbildību nozaru likumos;
• ieviest sabiedriskos darbus administratīvo sodu sistēmā;
• izstrādāt un veikt kompleksus pasākumus, lai novērstu un efektīvi reaģētu, atklājot, izmeklējot un sodot par likumpārkāpumu izdarīšanu tautsaimniecībā (izvairīšanos no nodokļu nomaksas, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pārkāpumiem uzņēmējdarbībā);
• pilnveidot normatīvo aktu jaunrades procesu, lai sadarbībā ar iesaistītajām institūcijām uzlabotu pieņemto normatīvo aktu kvalitāti, novērstu to pastāvīgu mainīšanu un pārāk detalizētu tiesisko regulējumu;
• nostiprināt likuma varas principu tiesību pārkāpumu gadījumos, īpašu uzmanību pievēršot kriminālsodu izpildes un administratīvo pārkāpumu sistēmas modernizācijai, lai tuvinātu tās ES tiesību telpā pieņemtajai;
• palielināt valsts amatpersonu individuālo atbildību par pieļautajiem cilvēktiesību un pamattiesību pārkāpumiem.

12

Īstenot maksātnespējas procesa reformu, ieviest mediācijas procesu un efektīvu šķīrējtiesu institūciju, uzņēmējdarbības vides tiesiskuma nodrošinājumam.


• Maksātnespējas administratoriem piešķirt valsts amatpersonu statusu;
• pilnveidot maksātnespējas jomas uzraudzību un sertifikāciju. Par iespējamo risinājumu izvēlēties daļas funkciju uzticēšanu valstij vai koleģiālai maksātnespējas administratoru organizācijai, kas darbotos līdzīgi kā advokātu vai ārstu organizācijas;
• uzlabot maksātnespējas administratoru izvēles kārtību, kā arī noteikt elastīgākas iespējas administratora nomaiņai jau uzsākta procesa laikā, vienojoties nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem;
• noteikt motivējošāku atlīdzības sistēmu administratoram, ja uzņēmumu izdodas pārdot, saglābjot tā darbību, lai izskaustu pastāvošo praksi, ka ir izdevīgāk izpārdot mantu.

13

Izstrādāt augstākās izglītības finansējuma modeli, kas nodrošina brīvu piekļuvi izglītībai, vienlaikus veicinot augstākās izglītības kvalitāti un konkurētspēju ES mērogā.


• Virzīties uz pilnībā valsts finansētām studiju vietām augstskolās; ieviest jaunu augstākās izglītības finansēšanas modeli, ņemot vērā augstskolu zinātnisko darbību un starptautisko konkurētspēju;
• koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam, nodrošināt augstākai izglītībai un zinātnei paredzēto finansējumu no IKP;
• virzīties uz obligātas vidējās izglītības - vispārējās vai profesionālās - ieviešanu;
• izstrādāt un apstiprināt jaunu mācību saturu, veidot bērniem draudzīgu un drošu skolu vides, veicināt vecāku iesaisti izglītības procesu norisēs;
• pārbaudīt un pieņemt jauna pedagogu atalgojuma modeli;
• izstrādāt un pieņemt jaunas valsts valodas politikas (2014-2020) pamatnostādnes, nodrošināt valsts valodas apguvi mazākumtautību izglītībā.

14

Koncentrēt finansējumu starptautiski konkurētspējīgu pētniecības iestāžu atbalstam.


• Veikt zinātnisko institūciju strukturālu reformu ar mērķi stiprināt zinātnisko institūciju kapacitāti;
• turpināt darbu pie zinātnisko institūciju bāzes finansējuma modeļa pilnveides, kas sekmētu pētniecības iestāžu starptautisku konkurētspēju. Finansējumu aprēķināšanā balstīties uz tādiem kvantitatīviem rezultātu rādītājiem kā zinātniskajai pētniecībai piesaistītais ārējais finansējums, pasūtījuma pētījumu finansējums, publikāciju skaits un nodarbināto studentu (maģistrantu un doktorantu) skaits. Institūts ar labākajiem rezultātu rādītājiem saņem augstāko attīstības koeficientu, pārējie proporcionāli mazāk;
• sekmēt arvien vairāk maģistrantu un doktorantu iesaistīšanos zinātnisko institūciju darbā, tādā veidā veidojot jaunu pētnieku paaudzi;
• turpināt palielināt Latvijas zinātnieku piesaistīto līdzekļu apjomus no Eiropas Savienības ietvarprogrammām un citiem starptautiskiem avotiem. 2013. gadā Latvijas zinātnieki no Eiropas Savienības ietvarprogrammas un citiem starptautiskiem avotiem ir piesaistījušas 13,6 miljonus EUR, kas veido apmēram 7450 EUR uz vienu zinātniskā personāla vienību pilna laika izteiksmē. Latvijas zinātnieki ir veikuši līgumdarbus par kopsummā 9,6 miljoniem EUR;
• atbalstīt pētniecības centrus, kas Latvijas ekonomikai rada augstākas pievienotās vērtības zinātniskus projektus, maina valsts eksporta struktūru un palielina darba ražīgumu.

15

Stiprināt profesionālās izglītības sistēmu, panākot darba tirgum nepieciešamu speciālistu sagatavošanu.


• Investēt profesionālās izglītības centru modernizācijā un sadarbībā ar darba devējiem veicināt modernas, darba tirgū pieprasītas profesionālās izglītības attīstību;
• īstenot Jauniešu garantiju programmu, t.i., nodrošināt 15-29 gadus veciem jauniešiem iespēju apgūt profesionālo izglītību, iegūt pirmo darba pieredzi vai veidot savu uzņēmumu.

16

Veidot efektīvu sociālas drošības sistēmu, ar pietiekamu atbalsta apmēra lielumu un pieejamiem sociālajiem pakalpojumiem visiem, kam tie ir nepieciešami.


• Veikt MK 2013. gada decembrī pieņemtajā informatīvajā ziņojumā “Priekšlikumi sociālās drošības sistēmas pilnveidei” minētos pasākumus, ieviešot aprēķinos pamatotu minimālā ienākuma nodrošinājuma līmeni, kā atskaites vērtību valsts un pašvaldību sniegtā atbalsta lieluma noteikšanai;
• izveidot vienotu sistēmu, kurā katram pašvaldības sociāla dienesta klientam vispirms tiktu nodrošināts profesionāla sociālā darbinieka vispusīgs sociālās situācijas izvērtējums un mērķtiecīgs atbalsts klienta sociālo problēmu risināšanā, piesaistot katrā gadījumā atbilstīgus resursus (piemēram, piesaistīt citu jomu profesionāļus klienta sarežģītās sociālās situācijas risināšanai, sniegt nepieciešamos sociālos pakalpojumus, kā arī atbalstīt materiāli u.c.);
• noteikt valstī vienotus galvenos minimālos standartus mājokļa pabalsta piešķiršanai, t.i., piemērot ienākumu izvērtēšanas principu un noteikt galvenos ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos izdevumus, kuru segšanai tiek piešķirts mājokļa pabalsts;
• pilnveidot bērnu ārpusģimenes aprūpes sistēmu, palielinot atbalstu audžuģimenēm un aizbildņiem.

17

Paplašināt atbalsta programmas jauniešiem, jaunajām ģimenēm un ģimenēm ar bērniem.


• Palielināt atvieglojumus par apgādājamiem – par pirmo un otro bērnu 165 EUR/mēn., par trešo un nākamajiem bērniem atvieglojumus par apgādājamiem palielināt par 40 EUR;
• ieviest atlaižu sistēmu pasažieru starppilsētu pārvadājumos daudzbērnu ģimenēm;
• turpināt un paplašināt programmu pirmā mājokļa iegādes atbalstam jaunajām ģimenēm;
• četru gadu laikā nodrošināt bezmaksas ēdināšanu skolēniem līdz 9. klasei ieskaitot;
• 2015. gadā pieņemt grozījumus Jaunatnes likumā, stiprinot pašvaldību kompetenci jaunatnes atbalstā. Katru gadu palielināt valsts budžeta finansējumu jaunatnes organizāciju atbalstam;
• noteikt jauniešu vecumposmu līdz 25 gadiem. Panākt, ka visās pašvaldībās darbam ar jaunatni ir pieņemta stratēģija, kas kā to obligāts pienākums ir noteikts jau no 2011. gada;
• 2015. gadā pieņemt Jaunatnes politikas pamatnostādnes un sekmīgi tās ieviest līdz 2020. gadam, īpaši risinot jauniešu nodarbinātības un konkurētspējas, līdzdalības un sociālpolitiskās aktivitātes, nevienlīdzības, kā arī veselības un integrācijas izaicinājumus.

18

Nodrošināt pieejamu primāro veselības aprūpi, samazināt līdzmaksājumus sociāli neaizsargātākajām sabiedrības grupām. Īstenot veselības veicināšanas programmas, ieviest ārstniecības procesa kvalitātes un efektivitātes kontroles sistēmu.


• Veselības aprūpes finansējumam ik gadu piecu gadu laikā novirzīt 0,5% no obligātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, par pamatu apdrošināšanas sistēmas ieviešanai izmantojot personificēto maksājumu, pretī garantējot solidaritātes principos balstītus veselības aprūpes pakalpojumus;
• samazināt kompensējamo medikamentu līdzmaksājumu apjomu, palielinot valsts finansējumu, ieviešot zāļu cenu “koridora” pieeju kompensējamo zāļu sistēmā, kurā cenu starpība starp lētāko un dārgāko kompensējamo medikamentu vienā grupā nav lielāka par 20%;
• lai nodrošinātu aprūpes pieejamību un augstus kvalitātes standartus ģimenes ārstu praksēm ar 1500 reģistrēto pacientu skaitu un vairāk, piesaistīt otru ģimenes ārstu. Pilnveidot kvalitātes kritērijus, kas tiek piemēroti ģimenes ārstu darba vērtējumam;
• izstrādāt regulējumu ģimenes ārstu un pašvaldību sociālo dienestu sadarbības modeļa nodrošināšanai;
• pārskatīt veselības aprūpes pakalpojumu tarifus un samaksas nosacījumus pakalpojumu sniedzējiem, ieviešot pakalpojumu kvalitātes kritērijus.

19

Latvietības veicināšanai un saglabāšanai ārzemēs aktīvi sadarboties ar diasporu.


• Finansiāli, ar mācību un metodiskajiem līdzekļiem un skolotāju semināriem atbalstīt vairāk nekā 100 diasporas nedēļas nogales skolas. Palielināt mītnes zemju vispārizglītojošo skolu skaitu, kurās tiek mācīta latviešu valoda;
• katru gadu aizvien lielākam diasporas bērnu skaitam nodrošināt līdzdalību vasaras nometnēs Latvijā;
• finansiāli atbalstīt diasporas organizācijas, latviešu kultūras pieejamību ārzemēs, tautas mākslas kolektīvu līdzdalību Dziesmu svētku procesā;
• līdz 2018. gada vēlēšanām par 50% palielināt vēlēšanu iecirkņu skaitu ārvalstīs;
• radīt vienas pieturas aģentūru konsultācijām tautiešiem, kuri vēlas atgriezties Latvijā, kā arī vienotu platformu darbavietu piedāvājumam, informācijai par pakalpojumiem un individuālu atbalstu bērniem, kuri iekļaujas Latvijas izglītības sistēmā;
• veicināt diasporas un Latvijas dažādu jomu profesionāļu, LIIA, nozaru asociāciju tīklošanos, lai zināšanu kapitāls tiktu investēts Latvijas izaugsmē.

20

Nostiprināt Latvijas kultūrtelpu, ieguldot izcilībā, sakārtojot infrastruktūru, atbalstot kultūrizglītību un tautas mākslu.


• Nodrošināt VKKF budžeta stabilu ikgadēju pieaugumu, kas vērsts uz kultūras procesa daudzveidību, kvalitāti un pieejamību;
• atbilstoši valsts budžeta iespējām, panākt konkurētspējīgu atalgojumu kultūras darbiniekiem to radošā procesa un izcilības nodrošināšanai;
• veikt mērķdotācijas tautas mākslas kolektīviem, garantējot Dziesmu un deju svētku procesa nepārtrauktību un kvalitāti;
• sagaidot Latvijas simtgadi, Latvijas nacionālās un eiropiskās identitātes nostiprināšanai atbalstīt pētījumus par Latvijas valstiskuma attīstību;
• Latvijas Nacionālo bibliotēku attīstīt arī kā Letonikas pētniecības centru;
• uzcelt Laikmetīgās mākslas muzeju un akustisko koncertzāli Rīgā, piesaistot ES fondu un privāto finansējumu;
• atbalstīt daudzfunkcionālos kultūras centrus reģionos, lai nodrošinātu līdzvērtīgu kultūras pieejamību visā Latvijas teritorijā;
• stratēģiski attīstīt kultūrizglītības iestāžu tīklu, veidojot kultūrizglītības kompetences centrus Rīgā, Liepājā, Ventspilī, Cēsīs un Rēzeknē. Ieviest „kultūras skolas somas” programmu, kas ikvienam bērnam un jaunietim nodrošinātu profesionālās kultūras pieejamību;
• stiprināt radošo industriju konkurētspēju un eksportu, atbalstot klasterus nozaru sadarbībai, kā arī radīt radošo industriju platformu starpdisciplinārai sadarbībai nacionālajā un Baltijas jūras reģiona ietvaros.

21

Mērķtiecīgi investēt ceļu un transporta infrastruktūrā, nodrošinot ērtus un savstarpēji savietojamus pasažieru pārvadājumus.


• Sagatavojot 2015.gada un nākamo gadu valsts budžeta projektu, panākt vienmērīgu un pakāpenisku ceļu un tiltu sakārtošanai nepieciešamā ikgadējā valsts budžeta, ES fondu finansējuma apjoma pieaugumu, nodrošinot, ka līdz 2020. gadam 80% no iekasētās degvielas akcīzes nodokļa, transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un autoceļu lietošanas nodevas kopsummas tiek novirzīti ceļiem, atbilstoši Valsts autoceļu sakārtošanas programmai 2014. – 2020. gadam;
• ieviest vienotu sabiedriskā transporta maršrutu plānošanu, savietojot starppilsētu un vietējos maršrutus. Mērķi ir uzlabota ērtība pasažieriem, ko sniegtu salāgots sabiedriskā transporta kustības grafiks un ekonomija no vienotas maršrutu un apjoma plānošanas – valsts pasūtījumam nepārsniedzot sabiedrības vajadzības.

22

Līdzsvarotai reģionu attīstībai īstenot Lauku attīstības plānu. Izstrādāt un ieviest Latgales attīstības plānam analoģiskus Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Lielrīgas reģionu attīstības plānus.


• Attīstīt platjoslas interneta pārklājumu visā Latvijā un atbalstīt digitālās ekonomikas attīstību kā labi apmaksātu darba vietu avotu;
• nodrošināt finansējumu pašvaldībām uzņēmējdarbības infrastruktūras izveidei un esošās sakārtošanai;
• sniegt atbalstu lauksaimnieciskās ražošanas, mežsaimniecības un zivsaimniecības attīstībai, kā arī aktīvajiem lauksaimniekiem;
• ieviest vienas pieturas aģentūras principu, nodrošinot vienmērīgāku valsts un pašvaldību pakalpojumu pieejamību visā Latvijas teritorijā;
• atbalstīt tūrisma nozari, lai veicinātu mazo un ģimenes uzņēmumu attīstību pakalpojumu sniegšanā;
• izstrādāt un īstenot mērķtiecīgu un koordinētu attīstības programmu Vidzemei, Zemgalei un Kurzemei, kā arī nodrošināt Latgales attīstības programmas pēctecību, lai nodrošinātu reģionu ekonomikas stimulēšanu, jaunu darba vietu izveidi, kā arī pakalpojumu kvalitātes un pieejamības palielināšanu.

Ir radīti priekšnosacījumi, lai Latvija pārliecinoši ieņemtu vietu attīstīto valstu saimē un tuvinātos vidējam ES labklājības līmenim. Augam gudri!

Seko mūsu gaitām sociālajos tīklos